?

Log in

No account? Create an account

Previous Entry | Next Entry

drusku nopietnāk kā parasti

Sveikiņi.

man te tāds jautājums - (aptauju netaisīšu)
jūs tak dzeju lasāt? un citiem arī dodat? ar domu - iedot rokās grāmatu/tekstu, nevis ļaut lasīt...

kas vispār _jūsuprāt_ ir dzeja ? vai tai ir arī kādas formālas pazīmes?


materiāli, kas mani uzvedināja šito pajautāt :
* raksts APOLLO ;
* raksts DELFOS ;
* autores dzejoļi SATORI portālā.


Comments

( 5 comments — Leave a comment )
alisez
Oct. 2nd, 2015 01:09 pm (UTC)
Sveiki!

Kas šajā jautājumā jūs visvairāk interesē?

Man uzreiz nāk prātā Aleksandra Puškina dzeja par to, ka dzejnieks ir starpnieks (Dievs - dzejnieks - ļaudis).

rower
Oct. 5th, 2015 06:06 am (UTC)
mani personīgi interesē - vai es tāds dīvains, ka man teksti bez izteikta ritma/atskaņām liekas neatbilstoši (un necienīgi) saukties par dzeju (un autors - par dzejnieku/-ci), kā tādi ne pārāk veiksmīgi epatāžas mēģinājumi, vai arī citi domā tāpat kā es (un tātad manas domas nav deviācija no "bara izpratnes" par dzeju kā tādu).

mani (kā grupas dalībnieku) interesē - vai ir iespējams formalizēt dzeju uz daudzkultūru robežām? ir te Latvijā pāris eksperimentātoru, kas itin lādzīgi rīmē tekstus divās valodās paralēli - veidojot tādu praktiski netulkojamu fusion... vispār šajā kontekstā tēmu gribētos arī paturpināt. pats es nevienam neko nemācu (vismaz pēdējā laikā), bet gan jau kādam noderēs. īpaši, ja no visādiem twiteriem pārvilkt ieinteresētus vai pedagoģijā iesaistītus cilvēkus.
alisez
Oct. 5th, 2015 09:02 am (UTC)
No vienas puses, gribētos, lai dzeja būtu skaista un iedvesmojoša, no otras - dzīvē ir daudz šausmu un kroplību, daudz izmisuma un sāpju, tāpēc, manuprāt, arī forma varētu būt atbilstoša. Īstenībā, šajā jautājumā neesmu speciāliste :) Cilvēks grib kaut ko izteikt. Vai tā ir dzeja, vai ne - ja ir ko teikt - var paklausīties. Piekrist, vai iebilst. Domāju, ka tulkotājiem varētu būt interesantas atbildes uz jūsu jautājumiem :)
rower
Oct. 8th, 2015 08:55 am (UTC)
arī proza var būt gan skaista, gan iedvesmojoša.

skaidrs (IMHO), ka dzejai ir jābūt _saturiskai_. okay, pieņemsim, ka "būtu vēlams, lai dzeja ir saturiska"... kautgan plaši zināmās "numuru rīmes" - ristmiski un atskaņaini skaitļu virknējumi ir lieliska dzejas parodija, (satura faktiski nav - ir tikai perfekta forma (skat zemāk)), bet vai tad arī forma nav vienlīdz svarīga? par kvadrātu var saukt tikai tādu četrstūri, kuram ir gan vienādas malas (visas 4), gan vienādi stūri.

Пушкин              Маяковский          Есенин
17 30 48            2 46 38 1           14 126 14
140 10 01           116 14 20!          132 17 43...
126 138             15 14 21            16 42 511
140 3 501           14 0 17             704 83

                                        170! 16 39
                                        514 700 142
                                        612 349
                                        17 114 02



Edited at 2015-10-08 09:01 am (UTC)
sadovnica
Oct. 8th, 2015 04:00 pm (UTC)
Сдается мне, здесь важнее наличие образа, чем формальные признаки - не геометрия всё же :)
Недавно в двухтомнике Андерсена наткнулась на предисловие - там в качестве признака поэзии упоминалось как бы одушевление и уподобление человеку. Могу найти цитату, но, похоже, Вас больше интересует рифма-не рифма?
( 5 comments — Leave a comment )